11.gs. p.m.ē. Efesā ieradās jonieši. Taču Efesas dibināšanas datums ir saistāms ar daudz agrākiem laikiem. Patiesā pilsētas vēsture ir klāta ar noslēpumainību un varenību. Tāpat kā daudzas citas Vidusjūras piekrastes pilsētas, arī Efesa bija tīkams medījums kareivīgi noskaņotajiem kaimiņiem. Gadsimtu laikā ne vienu vien reizi nomainījās iekarotāju vārdi. 5.gs. p.m.ē. Maķedonijas Aleksandrs, nostiprinādams savu impēriju ar uzvaras gājieniem, atbrīvoja pilsētu no persiešu jūga, kas veicināja pilsētas atdzimšanu. Efesā antīkā pasaule paveras mūsu acu priekšā šaurajās pilsētiņas ieliņās, laukumos, tempļos, pirtīs, bagāto iedzīvotāju mājās, strūklakās un amfiteātros. Ir iespējams aplūkot arī Odeonu- koncertzāli, Trojiešu Strūklaku, Sholastikas tvaika pirtis, Adriāna un Latriešu templi, Celza bibliotēku, ko pēc pergamenta vīstokļu daudzuma varēja salīdzināt tikai ar lielajām Aleksandrijas un Pergamona bibliotēkām, pat tagad tā izceļas ar ēkas divstāvu fasādi, Lielo Efesas Teātri, kas ar 25 000 cilvēku ietilpību ir lielākais antīkās pasaules teātris un Arkādiešu Ceļu, pa kuru kādreiz kā jaunlaulātie jāja Marks Antonijs un Kleopatra.